Pasaulē, un arī Latvijā, īpaši pēdējos gados, palielinās pieprasījums pēc inovatīviem, veselīgiem un nekaitīgiem produktiem. Tāpēc patlaban dažādu pārtikas produktu ražošanā, kā piemēram, piena pārstrādes produkti u.c. izmanto graudaugus, tādējādi gala izstrādājumus bagātinot ar aminoskābēm, vitamīniem un šķiedrvielām.
Var prognozēt, ka izmantojot graudaugus dažādu pārtikas produktu ražošanā, ir iespējams iegūt produktus ar paaugstinātu uzturvērtību. Vienlaicīgi graudaugu izmantošana var būt saistīta ar nevēlamas mikrofloras attīstību gatavā produktā. Tādejādi, ir nepieciešams meklēt graudu pārstrādes produktu apstrādes iespējās ar mūsdienīgām un alternatīvām metodēm, kā – ozonēšana.
Sadarbībā ar LLU, PTF zinātniekiem Valsts Pētījuma programmas “Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas (NatRes)” (2010-2013), projekta Nr. 3 Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana paaugstinātas uzturvērtības pārtikas produktu izstrādei (PĀRTIKA), 4. apakšprojekta Jaunu pārstrādes tehnoloģiju ietekme uz bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanu pārtikas produktos” ietvaros 2011. gadā ir uzsākti pētījumi par graudu apstrādes iespējām ar ozonu.
Pilotpētījumu rezultāti rāda, ka ir iespējams samazināt nevēlamu mikrofloru, apstrādājot graudu pārslas ar ozonu. Zemākais mikroorganismu kopskaits, tai skaitā arī pelējumu un raugu, konstatēts pārslās, tās apstrādājot ar ļoti zemu ozona koncentrāciju minūtes laikā. Ir iespējams, ka zema ozona koncentrācija un īss pārslu apstrādes laiks praktiski neietekmēs pārslu ķīmisko sastāvu un gala produkta bioloģisko vērtību.
Dr.inž. Tatjana Rakčejeva, LLU, PTF, PT katedras asociētā profesore 26.03.2012.
