Skip links

Iekštelpu gaisa piesārņotāji

Gaiss ir dažādu gāzu sajaukums: skābeklis (21%), slāpeklis (78%), argons (1%), ogļskābā gāze (0,03%), ūdeņradis, ozons, neons, kriptons, hēlijs, ksenons un ūdens tvaiki.

Iekštelpu gaisu veido ārējais gaiss, kurš bieži vien ir piesārņots ar ķīmiskām vielām no satiksmes līdzekļu izplūdes gāzēm un rūpniecības uzņēmumu emisijām, ar augsnes putekļiem, augu daļiņām un putekšņiem un tml. Āra gaisam ieplūstot telpās caur gaisa pievades sistēmām, to var piesārņot cietās daļiņas, šķiedras un ķīmiskās vielas no gaisa filtriem, telpu iekšējās izolācijas vai nogulsnētiem netīrumiem. Telpā tam pievienojas piesārņojums, ko rada paši cilvēki, mājdzīvnieki, kā arī to veiktās darbības (smēķēšana, ēdienu gatavošana, tīrīšanas darbi).

Iekštelpu gaisa kvalitāte ir gaisa īpašību kopums, kas nosaka gaisa fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku iekštelpās. Iekštelpu gaisa kvalitāte ir atkarīga no ārējā gaisa kvalitātes, telpu mikroklimatu raksturojošiem rādītājiem un no cilvēku radītā piesārņojuma. Iekštelpu gaisa kvalitāte ir nozīmīga vides veselības problēma, jo, lielāko dienas daļu (līdz pat 90%) pavadot telpās, praktiski visi cilvēki ir pakļauti iekštelpu gaisa piesārņotāju iedarbībai. Ilgāku laiku telpās pavada tieši ekonomiski attīstītāko valstu iedzīvotāji, kā arī vēsajā un mitrajā klimatā dzīvojošie.

Piesārņots iekštelpu gaiss ir nopietns riska faktors, kas izraisa slimības, pazemina darba spējas un dzīves kvalitāti.

Iekštelpu gaisa piesārņojuma līmenis bieži vien ir augstāks nekā atmosfēras gaisā.

Iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmē šādi faktori:

  1. telpas mikroklimats – telpas gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums;
  2. ārējā gaisa piesārņojums – satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības emisijas, izplūdes no katlumāju dūmeņiem u.c.;
  3. iekštelpu piesārņotāji – gāzes pavardi, kamīni, telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.;
  4. piesārņojums, ko rada cilvēka uzturēšanās un darbība – smēķēšana, sadzīves ķīmijas produktu un kosmētikas lietošana, ēdiena gatavošana, telpu uzkopšana;
  5. bioloģiskais piesārņojums – mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, infekcijas slimību ierosinātāji u.c.

Pastāvot vienam un tam pašam/nemainīgam kopējā piesārņojuma daudzumam, ārējā gaisa piesārņojums dažādos laika apstākļos var būt ļoti atšķirīgs, tādēļ cilvēki, kas apdzīvo konkrētu teritoriju periodiski ir pakļauti gan zemas, gan pieņemamas, gan labas kvalitātes gaisa ietekmei.

Citādi ir iekštelpu vidē – siltā laikā, kad telpas tiek intensīvāk vēdinātas, iekštelpu gaisa kvalitāti būtiski ietekmē ārējās vides piesārņojums. Tomēr pārsvarā iekštelpās gan piesārņojuma emisija, gan ventilācijas līmenis ir relatīvi stabils, tāpēc cilvēki, kuri uzturas šajās telpās, ir pakļauti samērā vienmērīgai noteiktas koncentrācijas piesārņojuma ietekmei.

Cilvēku dzīves telpu vairāk vai mazāk piesārņo lietas un vairāki citi komponenti, kas nodrošina komfortu – dzīves vietas iekārtošanā izmantotie celtniecības un apdares materiāli, mēbeles, sadzīves ķīmijas līdzekļi, dažādas sadzīves tehnikas ierīces. Lietas, kuras ikdienā lietojam, izdala gaisā dažādas ķīmiskas vielas, kā arī var būt dažādu sīkbūtņu dzīves vide. Ķīmisko vielu emisiju pastiprina paaugstināta temperatūra un gaisa mitrums telpā.

Iekštelpu gaisa kvalitāti pazemina neatbilstoši ierīkota vai bojāta ventilācija, kas nenodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu telpā. Ventilācijas sistēmās, nepareizi tās ekspluatējot, var savairoties kaitīgie mikroorganismi: baktērijas un pelējuma sēnes.

Formaldehīds ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. Formaldehīds veidojas kurināmā nepilnīgas sadegšanas procesos. Formaldehīds ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs. Telpās formaldehīda izgarojumu galvenie avoti ir finieris, skaidu plāksnes, audumi, daži putu izolācijas materiāli, stiklašķiedra, tepiķi un to līme, dažas krāsas un grīdas apdares materiāli. Formaldehīds ir arī automašīnu izplūdes gāzu sastāvā. Formaldehīda fona koncentrācija gaisā virs okeāniem ir no 0,1 mg/m3, nepiesārņotos lauku apvidos ap 1,0 mg/m3. Tajā pat laikā industrializētos apvidos tā saturs gaisā var sasniegt 0,04 mg/m3, bet iekštelpās no 0,5 – 1 mg/m3 (atsevišķos gadījumos sasniedzot pat koncentrācijas virs 5 mg/m3). Tā kā formaldehīda pusizvadīšanas laiks no mēbelēm var būt 2 – 3 gadi (atkarībā no to virsmas pārklājuma blīvuma), tad tas ir uzskatāms par nopietnu dzīves vides piesārņojuma faktoru.

Gaistošo organisko savienojumu koncentrācija iekštelpu gaisā ir cieši saistīta ar to emisiju no celtniecības un apdares materiāliem. Galvenie piesārņojuma avoti ar GOS ir krāsas, lakas, kokskaidu plāksnes, saplāksnis, grīdas segumi. Jaunbūvēs GOS saturs parasti ir lielāks nekā vecajās (2 gadi un vairāk) ēkās. Taču jāņem vērā, ka sadzīves ķīmijas izmantošanas dēļ atsevišķu GOS koncentrācija ar laiku var nemainīties, vai pat pieaugt. Lai samazinātu GOS daudzumu iekštelpu gaisā, jāizvēlas ne tikai mazas emisijas celtniecības un apdares materiāli, bet arī jārūpējas, lai telpas būtu labi ventilējamas, tomēr intensīva ventilācija var palielināt ēkas energopatēriņu.

Gaisā suspendētās cietās daļiņas ir atmosfēras aerosols, ko veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/ vai pilieni. Dabīgo suspendēto cieto daļiņu fonu veido jūras aerosoli un dabīgie putekļi. Pēc izmēra cietās daļiņas iedala rupjās un smalkās daļiņās. Tādi bioloģiskie piesārņotāji kā baktērijas, putekšņi un sporas lielākoties ir sastopami rupjo daļiņu veidā. Smalko cieto daļiņu izmēru raksturo indeksi PM 10 un PM 2,5, t.i., daļiņas, kuru aerodinamiskais diametrs ir attiecīgi 10 un 2,5 µm, kuras ilgāk saglabājoties atmosfērā un vienmērīgi izplatoties pilsētvidē (no dažām dienām līdz nedēļai), būtiski var ietekmēt cilvēka veselību. Cietās daļiņas ar izmēru mazāku par 2,5µm (ļoti smalkas cietās daļiņas) saglabājas gaisā vēl ilgāk, veidojot stabilus aerosolus. Ļoti smalkās cietās daļiņas ietver gan dīzeļdegvielas izplūdes aerosolus, gan ogļu pelnus, minerālas cilmes putekļus (azbesta, cementa, kaļķakmens), metāla putekļus un dūmus (cinka, vara, dzelzs, svina), kā arī skābes miglu (sērskābe) u.c. Cieto suspendēto daļiņu koncentrācijas pieaugumu rada degvielas un dīzeļdegvielas sadegšanas procesi, siltumenerģijas ražošanas procesi katlumājās, kā arī dažādi citi ražošanas procesi, kas rada putekļus.

Oglekļa dioksīda (CO2) saturs gaisā tiek mērīts tilpumvienībās PPM jeb miljondaļās, un, jo šis rādītājs ir zemāks, jo mazāk CO2 ir konkrētajā vietā ņemtajā gaisa paraugā. Svaigā gaisā (piemēram, pie jūras, priežu mežā) šis rādītājs nepārsniedz 300 – 400 vienības, šāds gaiss ir bagāts ar skābekli, veselīgs, dod cilvēkam mundrumu un labsajūtu. Realitātē gan šādu rezultātu iegūt ir visai liels izaicinājums, jo dažādi faktori apgrūtina šī mērķa realizāciju, tādēļ ir noteikts zināms CO2 līmenis, līdz kuram gaiss tiek uzskatīts par veselīgu (600 – 700 PPM). Šāds līmenis tiek uzskatīts par normu, kad oglekļa dioksīda saturs gaisā ir pietiekami zems, lai neradītu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un netraucētu viņa dzīves ritmiem – ne fiziskām aktivitātēm, ne intelektuālam darbam, ne pašsajūtai. Robeža, kad CO2 līmenis paceļas virs 1000 PPM, rada pirmās problēmas – cilvēki sāk just nogurumu, kļūst arvien grūtāk koncentrēties, nereti rodas citas diskomforta situācijas. Savukārt gadījumos, kad CO2 koncentrācija gaisā regulāri pārsniedz 2500 PPM, jau var rasties bīstamība cilvēka veselībai.

Negatīvie joni īpaši lielā daudzumā dabā veidojas ūdens­krātuvju tuvumā, priežu mežā un viļ­ņainā jūras krastā. Telpā negatīvo jonu skaits ar laiku samazinās, tāpēc ir svarīgi uzturēt optimālu skābekļa jonu koncentrā­ciju. Gaisa attīrītājs – jonizators – izdala 186 miljardus negatīvo skābekļa jonu sekun­dē un uztur jonu koncentrāciju 1000 joni vienā cm3 gaisa, kas nodrošina patīkamu iekšējo klimatu. Gaisa attīrītāja radītie skābekļa joni neitralizē, nosēdina un likvidē šos pozitīvos jonus un uztur tīru un svaigu gaisu telpā. Pozitīvie joni pieļauj gaisā brīvi lidināties bak­tērijām, putekļiem, pelējumam un pie­sārņojuma daļiņām. Turpretī negatīvi lādētie joni neitralizē un likvidē tos vai uzlādē negatīvi. Tāpēc, ar gaisa jonizāciju var panākt gaisa kvalitāti iekštelpās, kas līdzinās gaisa kvalitātei kalnos vai pie jūras. Ar gaisa jonizāciju var panākt „svaiga gaisa” sajūtu neatverot logus.

Izmantotie informācijas avoti: